Janvāris.
Jaunais 2017.gads bija iesācies ar siltu un rudenīgu laiku, bet pagāja viena un sākusies kārtīga ziema, iestājās sala periods un izveidojusies līdz 15-25cm bieza sniega sega. Visu Janvāra pirmo pusi turpinājās ziema, kam vēlāk sekoja siltāka laika periods un viss sniegs bija gandrīz nokusis. Neskatoties uz to, tik un tā ziemu varēja izbaudīt.
Februāris.
Februārim sākoties, situācija dabā bija mainījusies un kārtējo reizi atnākusi ziema ar jaunu, vismaz nelielu sala periodu, bet diemžēl sniega bija pamaz. Februārī ziemu ne šādu, ne tādu varēja novērot, bet tomēr bija daži īslaicīgi periodi, kad bija auksts un sniegots laiks. Šogad Februāris kopumā bija krietni aukstāks par iepriekšējo gadu Februāriem.
Marts.
Marts bija atnesis negaidītus pārsteigumus, piemēram, pavasara vietā atnāca ziemas pasaka, kura smuki izrotāja dabu: Lūk tā ziema atvadās ! Bet kopumā martā varēja sajust pavasara tuvošanos, kaut arī iztikām bez lielām temperatūrām.
Aprīlis.
Aprīlis paliks atmiņā kā auksts un pavasarim neatbilstošs mēnesis, izņēmums, protams, ir dažas dienas, bet kāpēc neatbilstošs, tāpēc, ka Lieldienās uzsniga sniegs un bija auksti, kā arī lielāko daļu Aprīļa valdīja neraksturīgs aukstums. Neskatoties uz aukstumu, dabā viss notiek pa savam, ir noteikts laiks, kad pumpuriem jāveras vaļā, kad ziediem jāzied.
Maijs.
Maijs ar vasaras siltumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav izcēlies, bija tikai pāris dienas, kad gaisa temperatūra tomēr paaugstinājās līdz vasarīgiem +26 +28 grādiem. Lapu plaukšana aizkavējusies līdz mēneša vidum, jo pat mēneša sākumā valdīja auksts laiks un pat 10.maijā uzsniga sniegs. Mēneša laikā tika piedzīvots arī viens kārtīgs pērkona negaiss.
Jūnijs.
Arī Jūnijā bija tikai daži laika periodi, kad bija patiešām silti vasarīgs laiks, kad bija tā iespēja pasauļoties zem karstās saules. Līgo un Jāņu svētki tika nosvinēti līdzīgi kā pagājušogad, tikai bija nedaudz vēsāks un vairāk mākoņu sedza sauli. Mēneša beigās tomēr varēja būt viena karsta diena, kad pēc sinoptiķu prognozēm varēja būt +30 grādu liels karstums, kurš noslēgtos ar vasarīgu negaisu, bet tā vietā tika piedzīvota apmākusies diena, ar knapiem +20 grādiem un ar niecīgu zibeņošanu. Neskatoties uz to, pirms Līgo svētkiem tika piedzīvoti negaisi divas dienas pēc kārtas.
Jūlijs.
Jūlija sākumā turpinājusies Skandināvijai līdzīga vasara, gaisa temperatūra nebija augstāka par +20 +25 grādiem, mākoņi mijās ar sauli, daždien lija lietus. Visa situācija mainījusies mēneša beigās, sākusies siltāka laika periods, kopumā sakot, sākusies kārtīga vasara un gaisa temperatūra visu laiku bija virs +23 +25 grādiem.
Augusts.
Augusts bija atraktīvs mēnesis, nebija tādu dienu, kad bija garlaicīgi, jo piemēram, siltākam laika periodam turpinoties, gan mēneša sākumā (2.augustā), gan mēneša vidū (12.augustā) tika piedzīvoti spēcīgi pērkona negaisi. 12.augustā tika piedzīvota viena no karstākajām gada dienām, šajā dienā gaisa temperatūra sasniegusi +34 grādus, bet tuvojoties vakaram, aukstai frontei šķērsojot, veidojušies visai spēcīgi negaisi, kuri atnesuši postījumus, vētras laikā tika nogāzts koks, bet vēlāk negaisa laikā no gaisa krita krusas graudi, kuri lielums sasniedza 2-3cm. Pēdējā karstāka diena tika piedzīvota Rīgas svētkos līdz vakaram, gaisa temperatūra sasniegusi +30 grādus, bet vēlāk laiks kļuva vēsāks.
Septembris.
Septembrī lielākoties bija saulains laiks, kas ļāva izbaudīt laiku sēņojot mežā. Sēņu šogad bija krietni vairāk nekā citos gados. Ir man tāds pasludinātais teiciens: ”Ja mežā ir daudz sēņu, tad ziemā gaidi dziļas kupenas” !
Oktobris.
Oktobris tradicionāli pagājis ar ”Zelta rudeni”. Bieži spīdēja saule, kas ļāva izbaudīt šo pašu skaistāko gada mirkli, kad koku lapas sārtojas dažādos ugunīgajos toņos un tas viss kopumā ļauj man uzņemt šādas skaistas bildes.
Novembris.
Novembris ir Latvijas mēnesis, Latvijas valsts dzimšanas mēnesis, kura īpaša diena ir 18.novembris un arī 11.novembris. Novembris kā zināms ir pats tumšākais mēnesis gadā, izņēmums ir daži gadi, kad paliek aukstāks un uzsnieg sniegs, kā tas notika pagājušogad, kad uzsniga daudz sniega, bet šogad bez tā iztikām.
Decembris.
Decembris arī šogad lielākoties nelutināja ar ziemu un dziļām kupenām. Līdzīgi kā iepriekšējos gados valdīja visai neraksturīgi silts laiks. Bija tikai dažas dienas, kad uzsniga sniegs un ļāva baudīt ziemas priekus. Ziemassvētki šogad pagāja pelēki, bez sniega, bet Vecgada diena pagājusi ar ziemai raksturīgu salu, bet bez sniega kārtiņas.
Laimīgu Jauno 2018.gadu !